Ceturtā datuma maijā notikās RTU pašpārvalžu sadraudzības riteņu brauciens. Jau no paša rīta māte daba mūs lutināja ik pa laikam uzmetot kādu lietus lāsi. Tā nu, tieši pulksten 6:35 un 17 sekundēs, 43 aktīvi jaunieši, pēc operatīvas velosipēdu iekraušanas vilcienā, devās ceļā ar vilcienu Rīga – Valmiera. Laiks likās ejam ātri, jo agrajā rīta stundā vēl joprojām nāca miegs un, labi ieskatoties, varēja saskatīt dažu labu atplīsušu jaunieti. Izrādījās, ka Valmierā vilcienam nav galastacija un velosipēdus vajadzēs vēl operatīvāk dabūt ārā no tā vilciena… baumoja, ka tas tika paveikts nieka 3 minūtēs.
Tā kā visiem jauniešiem nebija iespējas sagādāt savus personiskos braucamos, aktualizējās jautājums par velosipēdu nomu. Tajā ziņā jau viss jau bija sarunāts, un jautājums atrisinājās pats no sevis. Nieka pusstunda lietū, un visi aktīvie RTU studenti tika pie saviem braucamajiem.
Lai gan pats velobrauciens sākās visai „lietaini”, visi braucēji bija pozitīvi noskaņoti un apņēmības pilni. Šī apņēmība gan brīžiem zuda, gaidot atpalikušos biedrus. Ceļš bija diezgan patīkams līdz brīdim, kad vajadzēja nogriezties uz zemes ceļiem. Šajā posmā pat aktīvākie braucēji sāka nedaudz pagurt. Šoreiz lielai daļai nāca par labu nelielās pauzītes, jo ceļš bija diezgan grūts, nedaudz atgādinot veļas mazgājamo dēli. Kad Sandis (RTU SP sporta nodaļas vadītājs) paziņoja, ka „līdz pusdienām ir palikuši 35 km”, daudzu sejās parādījās neliels, ne īpaši priecīgs smaids. Ar lielām mocībām šis ceļa posms tika veikts un pie kārotajām pusdienām tikām Raunas Staburagā. Mūs sagaidīja ar tikko uz grila ceptām desiņām.
Kad bijām kārtīgi papusdienojuši un apskatījuši Raunas Staburagu, turpinājām ceļu. 10 km pa Pleskavas šoseju, izveidojot ļooooooti garu riteņbraucēju rindu gar ielas malu. Tad atkal 10 km garš brauciens pa zemes ceļu. Ātrākie braucēji paspēja nakts mītnē atpūtas bāzē „Silmači” nonākt nesalijuši, bet tie, kam tik labi negāja, dabūja diezgan izmirkt.
Katrā 10-vietīgajā mājiņā ievācās divu fakultāšu varonīgie riteņbraucēji, un puiši ķērās pie darba – mājiņas sildīšanas. Plkst. 18.00. tika pasniegtas vakariņas, apetīte visiem bija pārsteidzoši laba, it kā visu dienu būtu pamatīgi strādāts. Pēc vakariņām katrs varēja darīt, ko vēlas. Vieni mājiņās atpūtās, citi aktīvi sekoja līdzi Latvijas : Ukrainas hokeja spēlei. Laiks starp hokeja pirmo un otro trešdaļu tika izmantots lietderīgi – apbalvotas labākās fakultātes RTU SP pašpārvalžu kausā (DITFiem godpilnā trešā vieta (dalīta ar ķīmijas fakultāti)). Vēlāk tika apmeklēta arī pirtiņa, taču liela daļa bija pārāk noguruši un laicīgi devās gulēt.
DITFiem FSP kausa izcīņā godpilnā 3. vieta
No rīta diezgan daudziem jauniešiem nācās izbaudīt, ko nozīmē ierasties uz brokastīm 5 min. vēlāk. Ja daži tika pie diviem speķa pīrādziņiem un vienas siermaizītes, tad citi palika bez brokastīm. Diemžēl netika padomāts arī par cilvēkiem, kas kafiju nedzer.. :(
Ap desmitiem mēs draudzīgi sagaidījām divstāvīgo autobusu un pārliecinājāmies, ka esam īsta tehniskā universitāte. Pamēģiniet 30 riteņus ielikt vienā mazā autobusiņā. Redzēsiet, ka nav nemaz tik viegli, bet mūsu atjautīgajiem puišiem, izjaucot riteni pa detaļām, tas izdevās.. :) Kad smagākais darbs tika izdarīts, atlika vien kāpt autobusā un doties mājiņās…
Pie mīļās, jaukās Kaļķu ielas mēs tikām izmesti no autobusa un sākās jautrākā pasākuma daļa – riteņu salikšana, meklējot savas riteņa detaļas…Un kam gan negadās nolauzt kādu verķīti no rumbas (nezinu gan, ko tas nozīmē).
Pasākums kopumā bija ļoti izdevies, par ko jāpateicas pasākuma organizētājiem! :)
Paldies viņiem!
The end.