Starp vilkiem dzīvodams, par vilku paliksi!

Sveikiņi!
Mans darbā pavadītais pirmais mēnesis.

Tīrās sausmas – apkārt vieni veči! Es esmu viena, bet viņi kādi desmit (dazi tīri simpātiski). Būtu zinājusi, nebūtu gājusi studēt programmēsanu! Var nojūgties, minisvārkus labāk neģērbt – tikpat kā plika! Par vasarīgu blūzi pat nav, ko domāt. Labāk nevienam neko nejautāt, vēl stundu kaut ko skaidrojosu vīriesu bars stāvēs apkārt. Uz labierīcībām arī neaiziesi – plāno durtiņu prieksā vesels smēķētāju bars (un daudzi no viņiem-simpātiski). Visi strādā kā nenormāli, stundām neatraujas no monitora. Zvanīt draudzenei arī nav jēgas, kļūsu par izsmiekla objektu-večii, ja kādam zvana, tad runā ne ilgāk par piecām minūtēm un tikai darba sakarā. Modes lapas labāk vaļā nevērt. Un novērtēt Dzeniferas Lopesas jaunāko kostīmu arī nav, ar ko… Tā var nojūgties! Continue reading “Starp vilkiem dzīvodams, par vilku paliksi!”