Month: August 2006

Sveikiņi!
Mans darbā pavadītais pirmais mēnesis.

Tīrās sausmas – apkārt vieni veči! Es esmu viena, bet viņi kādi desmit (dazi tīri simpātiski). Būtu zinājusi, nebūtu gājusi studēt programmēsanu! Var nojūgties, minisvārkus labāk neģērbt – tikpat kā plika! Par vasarīgu blūzi pat nav, ko domāt. Labāk nevienam neko nejautāt, vēl stundu kaut ko skaidrojosu vīriesu bars stāvēs apkārt. Uz labierīcībām arī neaiziesi – plāno durtiņu prieksā vesels smēķētāju bars (un daudzi no viņiem-simpātiski). Visi strādā kā nenormāli, stundām neatraujas no monitora. Zvanīt draudzenei arī nav jēgas, kļūsu par izsmiekla objektu-večii, ja kādam zvana, tad runā ne ilgāk par piecām minūtēm un tikai darba sakarā. Modes lapas labāk vaļā nevērt. Un novērtēt Dzeniferas Lopesas jaunāko kostīmu arī nav, ar ko… Tā var nojūgties! Continue reading “Starp vilkiem dzīvodams, par vilku paliksi!”

Strādāju par datortīkla administratoru vienā kantorī, regulāri sastopos ar lietotāju
stulbumu. Sodien atnāk pie manis viens tantuks un saka:
– Es apsēdos pie cita datora, pārnesiet uz turieni manu paroli.
– ?!?!? Kādēļ?
– Nu manējā tur neder.
– ievadiet savu lietotāja vārdu un paroli no vēcā datora, viss darbosies.Paiet minūtes 15:
– Neizdodas…
– Kādu vārdu un paroli jūs ievadījāt?
– Savu… (nosauc savu vārdu un paroli)
– ?!?!? TĀ IR NO VECĀ DATORA?
– Nē, tas ir mans vārds un jaunā parole.
– Es taču jums teicu, lai ievadiet lietotāja vārdu un paroli no vecā
datora!
– Es gribu, lai būtu tā kā rakstu un jaunu paroli.
– Labi. Continue reading “Un saka ka Adminiem viegla dzīve”

Slimnicas koridors. No operaciju zales iznak parguris arsts pec vairaku stundu ilgas operacijas. Novelk cimdus un ar baudu aizpipe cigareti.
Pie vina pienak noraudajusies opereta slimnieka sieva un ar nepacietibu un ceribas jauta:
-Dakter! Kas ar manu viru?

-Kopuma operacija pagaja veiksmigi, bet paris dienas vinam bus japagul operaciju zaale. Aiztikt vinju nav ieteicams, jo stavoklis vel ir loti nestabils. Ja viss bus labi, tad mes vinju parvietosim uz reanimaciju un pec paris nedeljam uz palatu prieksh smagi slimajiem. Jus jau saprotat, kada situacija tagad ir musu slimnica – trukst personala. Lidz ar to, miiljaa,
Jums pasai naksies vinju kopt kadu menesi – piili iznest, pabarot utt.

Sieva sak krist histerijaa, bet arsts tik turpina.
– Pec tam mes jus norikosim uz labu sanatoriju, bet es jus bridinu, tas jums maksas krietnu summinju. Arstesanas sanatorija tagad maksa loti dargi. Pec tam savaksiet vinju majas, bet staigat vinjsh vairs nevares un vispar kusteties arii.

Novedot sievieti lidz bezsamanai tuvam satavoklim, dakteris ar smaidu sejaa paplikstina sievietei pa plecu un uzsauc:
– Es jokoju! Nomira vinsh, nomira!