Starp vilkiem dzīvodams, par vilku paliksi!
Sveikiņi!
Mans darbā pavadītais pirmais mēnesis.
Tīrās sausmas – apkārt vieni veči! Es esmu viena, bet viņi kādi desmit (dazi tīri simpātiski). Būtu zinājusi, nebūtu gājusi studēt programmēsanu! Var nojūgties, minisvārkus labāk neģērbt – tikpat kā plika! Par vasarīgu blūzi pat nav, ko domāt. Labāk nevienam neko nejautāt, vēl stundu kaut ko skaidrojosu vīriesu bars stāvēs apkārt. Uz labierīcībām arī neaiziesi – plāno durtiņu prieksā vesels smēķētāju bars (un daudzi no viņiem-simpātiski). Visi strādā kā nenormāli, stundām neatraujas no monitora. Zvanīt draudzenei arī nav jēgas, kļūsu par izsmiekla objektu-večii, ja kādam zvana, tad runā ne ilgāk par piecām minūtēm un tikai darba sakarā. Modes lapas labāk vaļā nevērt. Un novērtēt Dzeniferas Lopesas jaunāko kostīmu arī nav, ar ko… Tā var nojūgties! Continue reading “Starp vilkiem dzīvodams, par vilku paliksi!”
test
Un saka ka Adminiem viegla dzīve
Strādāju par datortīkla administratoru vienā kantorī, regulāri sastopos ar lietotāju
stulbumu. Sodien atnāk pie manis viens tantuks un saka:
– Es apsēdos pie cita datora, pārnesiet uz turieni manu paroli.
– ?!?!? Kādēļ?
– Nu manējā tur neder.
– ievadiet savu lietotāja vārdu un paroli no vēcā datora, viss darbosies.Paiet minūtes 15:
– Neizdodas…
– Kādu vārdu un paroli jūs ievadījāt?
– Savu… (nosauc savu vārdu un paroli)
– ?!?!? TĀ IR NO VECĀ DATORA?
– Nē, tas ir mans vārds un jaunā parole.
– Es taču jums teicu, lai ievadiet lietotāja vārdu un paroli no vecā
datora!
– Es gribu, lai būtu tā kā rakstu un jaunu paroli.
– Labi. Continue reading “Un saka ka Adminiem viegla dzīve”